statoris un rotoris
Statoris un rotoris ir pamatkomponentes elektromotortehnikā, veidojot galveno skeletu motoriem un ģeneratoriem. Statoris, būdams stacionārā daļa, sastāv no slīdējošas dzelzs sirds ar bakra vijolām, kas radīs magnētisku lauku, kad tiek apgaismīti. Rotoris, kā to nosaukums norāda, ir rotējošais elements, kas kust magnētiskajā laukā iekšpusē statora. Kopā tie pārvērš elektrisko energiju par mehānisko enerģiju motoros vai mehānisko enerģiju par elektrisko enerģiju ģeneratoros. Statoris parasti satur vairākas elektromagnētiskās spriegas, kas izvietotas ap riņķa līniju, savukārt rotorim var būt vai nu pastāvīgie magneti vai elektromagnētiskas vijolas, atkarībā no lietojuma. Modernajos dizainos uzlabotie materiāli un precīzā inženierizpratne nodrošina optimālu elektromagnētisko interakciju starp šiem komponentiem, maksimizējot efektivitāti un veiktspēju. Starp statoru un rotoru atrodas atstarpe, ko sauc par gaisa atstarpi, kas cieši kontrolēta, lai uzturētu pareizo magnētisko fluxa blīvumu, vienlaikus ļaujot gludu rotāciju. Šie komponenti tiek pielietoti dažādās nozarēs, no maziem mājsaimniecības ierīčiem līdz lielām rūpnieciskajām mašīnām, elektromobiliem un enerģijas ražošanas iekārtām. Statora un rotora montāžu dizains un konstrukcija ir nozīmīgi attīstījušies kopā ar tehnoloģijas progresu, iekļaujot funkcijas kā uzlabotās dzesēšanas sistēmas, uzlabotus izolācijas materiālus un sofistikācijas kontroles mehānismus.